| Teologu ekskursija |
[16. Maijs 2010|07:45] |
Nu teoloģiskā ekskursija atkal cauri. Nu šī manuprāt bija vienkārši izcila. Tik daudz iespaidu, skaistas dabas. Seno kristīgo latviešu brāļu draudzes, kas aizsākums latviešu atmošanās kustībai. Mācītājs kurš atļaujas gan uzpīpēt, gan iedzert, gan kādu nepiedienīgu anekdoti pastāstīt un pie tā visa ir tiešām patiess uz sirsnīgs, neuzspēlēts īsts cilvēks, turklāt ir ļoti inteliģents un zinošs, nepārspējams stāstnieks. Viņam vienlīdz veiksmīgi izdevās būt gidam, gan telpā, gan laikā un pavisam necila būdiņa, viņa stāstījumā atklājās, kā senajam latviešam ārkārtīgi nozīmīgais saiešanas nams, kurā dega īsta ticības uguns, sirsnībā un vienkāršībā.
Hē.. ienāca prātā- ka tas varetu būt tāds mācītāja profils- vislabāk, ka visa draudze būtu pilnīgi atturībnieki, bet mācītājs tā neslēpjot, pīpētu un dzertu, protams neaizmirstot visiem atgādināt cik tas kaitīgi. Bet nu noteikums viennozīmīgs - ja esi tā Kunga kalps, tad jādzer tev ir kārtīgi. Nu vienkārši tāds noteikums, ka mācītājam ir jādzer regulāri. Un tā tam būt- draudze sanāk, attīrītām aurām, kā tāda pārākā rase un klausās vienu dzērāju no katedras kurš kaut ko stāsta no katedras un aiz aizkustinājuma raud. Kāpēc- nu lai lepni nekļūtu. :D
Ja nenāktu miegs, būtu daudz ilgāk nosēdējis pie galda kur iereibuši mācītāji stāsta anekdotes, tas bija fantastiski.
Kokins vakar šķiet ir tikai vienu soli no adventisma. Vēl tikai 4-tā baušļa par sabatu jautājumu viņam jāsaprot. Par svētbildēm, kas pārkāpj "netaisi tēlus un dievekļus" viņš jau bija sapratis un ar aizgrābtību stāstīja. Priesterim Priedem bija visnotaļ jocīga sejas izteiksme to dzirdot- jo kā novēroju viņš ir visīstākais katolis, bet vienlaikus cenšas būt tolerants pret pilnīgi visām ticībām kas ir apkārt.
Brāļu draudze- interesanti bija pabūt jūsu starpā- likās, ka jūs aizvien iegriežaties saiešanas namos, pat no veļu pasaules.
Jā daudz interesantu piedzīvojumu tādā ekskursijā. Tādu ceļojumu īpaši iedvesmojošu padara, ja ir kāda būtne kura apbur ar savu iekšējo un ārējo mirdzumu.
Nu jā, ja uzrodas kāda dieviete, kuru iztālēm vērot un apcerēt, cik viņa skaista, cik viņas gars ir daudzveidīgs un radošas dzīvības pilns. Mjā un šitājā ceļojumā tāda bija. Tas patīkami, ka dievzinību fakultātē mācās arī dievietes. :) |
|
|
| Sieviete kokā |
[16. Maijs 2010|20:42] |
Gājām pa kādu senu parku, tai pat ekskursijā. Tur blakām takai stāvēja kāds savāds koks, pareizāk sakot koka stumbrs, metrus septiņus augsts.
Pamatīgi resns, tukšu vidu;- liels dobums no pašas apakšas stiepās līdz pat augšai, turklāt tas bija dabūjis uguni un izdedzis.
Metrus trīs no zemes, sānos šim izdegušajam stumbram bija, paliels iegarens caurums, caur to izdegusī iekšiene izskatījās pavisam noslēpumaina, šķita tur iekšā paslēpta kāda melni samtaina skulptūra. Garām ejot arī kāda meitene bija pamanījusi- ka dobumā atrodas sieviete.
Atpakaļ ceļā es priecīgs rādīju uz dobumu- redz, redz kur tur sieviete!! Mūsu gids un mācītājs uzmeta vērīgu skatienu un teica;- saki godīgi, kuru daļu no sievietes tu tur redzi? Jautājums mani samulsināja, atskārtu, ka pats dobums ir tāds stiepti iegarenas formas ovāls un ka tas līdzinās.... ups.. galīgi sakaunējos...
- Nē, tur iekšā tāda melna, tāda kā skulptūra!
- Tiešām sieviete, kāda garāmejoša meitene apstiprinoši iesaucās.
Gundars vēlreiz vērīgi uzmeta skatienu... un bezcerīgi nopūtās- pietrūkst man jūsu mākslinieciskā, redzējuma... es jau raugos tikai kā tāds primitīvs tēviņš...
Bet nu caur šiem vārdiem, nāca arī kaut kāds dziļš dvēseles humors, un sirds patiesums. Nav nemaz tik viegli atzīt sevi par primitīvu tēviņu.
Man jau bieži sanāk, koku dobumu aprisēs saskatīt to... bet nekad tajā neatzīšos... noteikti sagudrošu kaut ko, vai nu tā būs, acs, šaujamlūka, citplanētiešu kuģis, vai sazin vēl kas... :D |
|
|