| Ceļojums līdz Daugavai. |
[12. Jul 2006|01:33] |
Nu tā bik situācija sāk uzlaboties. Paņēmu savu kaulano sagrabējušo kumeļu, jeb divriteni kam priekškājas nedaudz klibo. Aizstumos līdz statoilam uzpumpēju pakavus. Tad lēnā garā jau kaut kas pēc 12 tiem aizminos uz vecrīgu.
Kādi km 8 sanāk. Pariņķoju- pevēroju mazliet dullo nakcdzīvi. Tad aizlēkšoju līdz krastmalai noāvu kājas un kādu brīd pasēdēju ar kājām ūdenī. Tad atkal kāpu virsū- atkal pariņķoju pa vecrīgu- sapratu- ka nav jau starp šiem pasaulīgajiem priekiem ko darīt un diez vai kādu dvēsles radinieku šitais apstākļos sastapšu. Un devos atpakaļ. pusstunda un atkal imantā- betonmūru rajonā. pie pašām namdurvīm kaut kādas pavisam jaunas meitenes, man likās nu tā ap piecpacmit ne vairāk, bet garigā attīstībā tādas normālas, nejau nu tās ģeniālās citplanētu būtnes ar kurām tusēju, taujāja pēc pārtikas veikala. Es nobrinijos ko vienos naktī uz bodi- viena izstāstij, ka strādājot pastā- ka tāds darbalaiks. un esot palikušas pie drauga, viņš aizsūtijis uz bodi, bet nav paskaidrojis kur jāiet. Tad nu aizbraucu līdz un parādiju.
Ak jā vēl pa tiltu braucos pēkšņi ieraudzīju savādu priekšmetu- tūlit cirtu atpakaļ un fantāzijā man jau iztēlojās- ka tā vaŗētu but lādīte ar briljata rotaslietām. Jau iztēlojos satraucošo brīdi kā to atveru. kad biju apgriezies un nonācis pie objekta- izrādījās- ka tas ir porlons kurpju tīrīšanai. jocigi nejutos vīlies. Vismaz tos pāris mirkļus kamēr griezsos atpakaļ sajutos ļoti bagāts. |
|
|