|
27. Jun 2006|16:00 |
|
normālie cilvēki, piedodiet- es negribēju jūs apvainot vai kā citādi pāri nodarīt- kaut arī man tieši jūsu normālība liekas šausmīgi nenormāla un atbaidoša. Būt tādam kā jūs- tā man ir traģēdija. Būt vienam nenormālajā normālība arī traģēdija. Gribu mājās. Mīlestības ilgojos. Dikti jau veinkārši šķiet, bet nu redz ka nav vis. Ir dzejnieki, kas pārstājuši mīlestības dzejoļus nu sākuši pornostāstiņus rakstīt. Arī viņi saka ka viss eso ļoti vienkārši. Cilvēkam septiņas pamatčakras. Visām būtu jādarbojas. Bet ja ir tikai viena atvērta- tad pirmā čakra- kas atrodas starp kājām- izdzīvošanas enerģija, otrā mazliet zem nabas seksi un baudas, trešām saules pinums vara, stāvoklis sabiedrībā. un tikai ceturtā krūšu kurvja centrā ir mīlestības čakra. Čakra kā centrs, kā kā kustīgs enerģiju virpulis, kā nemitīga dzīvības avots. Ja mīlestības energīju esmu sajutis, tad mūžam ilgošos pēc tās- un nekad neapmierināšos ar tikai vienas enerģijas plūsmu. VIsam līdzsvarā jābūt- var taču mīlēt ar visām septiņām... Esmu redzējis tos kas pārāk ar garīgumu aizrāvušies, izkaltuši, nonīkuši, kā pagrabā dīgstoši stādi. Būtnes, kas zemās enerģijas nepazīst, bet ar augstām jau ari nekas prātīgs sen kā nav. Bēdīgs skats uz tādiem. Tāpat uz veselīgiem jākļiem, kas to vien zin kā vienu gaļasgabalu rīvēt peret otru- paskatoties viņu acīs- šausmas pārņem, kāds tukšums. Tad nu normāls būtu tāds, kurš apveinojos sevī visus spēkus, un dzīvo pilnīgi. Tiekšanās pēc pilnības. Tā kā faktiski gribētu būt normāls, - būt visos līmeņos. Nu ir visādi jogi kas meditē, bet ari tas viss nav priekš manis. Man mīlestība, dzīve un pašrealizācija tomēr ir otrs civlvēks. Senās tautas pazina pavisam citu mīlestību- krieviski to dēvēja- obožestļeņije. Latviski varētu būt dievišķošana. Un vai tas nebūtu skaisti, dievišķot vienam otru- pacelt tādos augtumos- viens otram būt par dieviem. Protams visu dievu tēvs tikai priecātos, viņs tak mūs tādus radīja. Kāpēc būt tādos aizmirstības murgos jādzīvo. eh. |
|