1. Decembris 2009

• 1.12.09 23:28
• |Tāda nostaļģija mani pārņem, ka pat īsti nevaru saprast, kāpēc? Sveicot mani svētkos S, man noskūpstīja kaklu un tas man likās tik mīļi un kaislīgi vienlīdz. Tā sajūta mani pārņem vēl joprojām. Man šobrīd pat liekas, ka es jūtu, kā viņš pieliecas pie manis vispirms mani apkamp pēc, ka nobučo uz vaiga un nelaiž mani vaļā un turpina mani nobučot uz otrā vaiga pēc, ka es jau sajūtu viņa bārdas rugājus durstāmies man kaklā, pēc kā uz sava kakla jau es sajūtu viņa lūpas. Tās sajūtas ir fantastiskas tās mani paceļ virs zemes. Tās ir sajūtas, ko laulības dzīvē es vairs jau nevarēšu sajust un to es ar saprotu. Bet pēc vīra ar es dikti esmu saskumusi tā apziņa, ka ir nedaudz jāpaciešas un es viņu redzēšu. Kaut kā pati esmu saputrojusies vismaz iekšēji noteikt.
• 0 rakstair doma