23. Oktobris 2009

• 23.10.09 21:28
• Nu ko sen neko nebiju rakstījusi, jo iedvesmas vispār nekādas nebija, bet te vakar pieķēru sevi pie domas, ka dikti vajag kaut ko uzrakstīt. Nesen redzēju vienas savas draudzenes fočenes ar tusiņu un palēnām mani sāka pārņemt sajūta, ka es tak tikai stāvu malā un neko nedaru. Tad nolēmu, ka šai dzīvē ir kaut kas tāds, ko es ļoti vēlos iemācīties nu ko tagad tieši ar to nodarbojos, bet šī tizlā sajūta mani neliek mierā. Liekas ka man dikti pietrūkst šo ekšonu, nedaudz romantikas, nedaudz kaisles, nedaudz adrenalīna, ka dzen dzīvē uz priekšu, kā tāds dzinulis. Šobrīd mani pārņem tāda sajūta, ka tu stāvi pilsētas centrā un visi cilvēki skrien tev ātrā tempā garām un uz tevi skatās un neviens no viņiem nesaprot, kāpēc es stāvu. Jūtos dzīvē pazudusi. Gribas skriet, bet uz kurieni nezinu, gribas darīt, bet ko nezinu. Man liekas ka esmu kļuvusi par tādu, kā riktīgu sava vīra paraug sievu ar mājas uzkopšanu un ēst gatavošanu. Un tam visam ir divas puses, kur viena no tām man tik ļoti patīk, bet otrā man tik ļoti besī ārā, ka tas mani izved no pacietības. Un pats trakākais ir tas, ka nezinu, kā lai kaut ko mainu visā šinī dzīvē. Kā lai kaut ko mainu?????
• 0 rakstair doma