5. Jūnijs 2009

• 5.6.09 23:46
• Es esmu muļķe. Šausmīgi sev atzīties, bet tiešām es cilvēks ar augstāko izglītību un savu dzīves pieredzi varu pateikt, ka esmu pasaules muļķe. S- man dāvināja ziedus,un no manis gaidīja pretī vismaz buču, bet es nobijos, ka tā nebūs buča, bet kārtīgs skūpsts, jo viss uz to gāja, bet es aizmuku. Protams, ka es cilvēkam atvainojos, bet jutos, nu varen debili. Atnācu mājās un riktīgi salamājos ar vīru. Es saprotu, ka viņš tā īsti tā kā nebija vainīgs. Nezinu, kas man bija uznācis. Laikam debilitāte mana. Pat īsti nezinu kāpēc es tā uz vīru dusmojos, iespējams tāpēc, ka ar S neskūpstījos, jo saprotu, ka pēc skūpsta man būs vēl grūtāk būt kopā ar vīru. Pat nezinu, ko darīt. Bet zinu vienu ka nevienu cilvēku sāpināt negribu un aiz deguna vazāt ar negribas, jo beigās tak muļķes lomā varu es pat nonākt.
• 3 rakstair doma