saules_darzs

..baigi sagribējās medus kūku.
pasaules sāpe.

viena vannas saruna man atgādināja vienu citu vannas sarunu vakarvakarā.

tētis:  Tā. es tagad iešu vannā. un ar šito te bumbu
(ar to domādams smaržīgo stenderīgo vannīgo bumbu)
mamma: Tev tak nav! Kur tu ņemsi bumbu?!
tētis: nu, volejbola bumbu!

un tēc šodien atkal brauc prom. uz zemi, kur no rūpnieciskās ražošanas produktiem vairs tikai šņabis ir īsts. žēl. man šņabis ne pārāk
(ir izņēmumi, protams. gan produktos, gan situācijās)

šodien nolēmu mazliet pavēdināt galvu un ar trolejbusu devos uz pilsētas sirdi - centrālo staciju (par Sanktpēterburgas vilciena luksusnumuriem arī varētu stāstu uzrakstīt). Apsēdos trolejbusā un jau pēc dažām sekundēm man pie pleca pieklauvēja Viņa. Esam tikušās tikai pāra reižu, bet kaut kas tur ir. Būtu viņa vīrietis, es noteikti gribētu, lai viņa ir mans vīrietis. Būtu es vīrietis, es nezinu, vai gribētu viņu viņu par savu meiteni. Ārprāc, tik daudz sievišķa siltuma un erotikas! Kā viņai sprēgā acis. Skaista. Un tāda silta. Aizrautīga. Būs jāuzaicina kādreiz uz tēju. "tējas namiņā". Tā, lai intīmāk ;-D