03 Oktobris 2009 @ 11:11
brīt. Rudenim piestāvot Mielavs.  
Tu nometi bumbu manās krūtīs,
bet sprādziena vilnis tika Tev līdz
Vai ir vēl kāds,ko palīgā sūtīt,
un kam no mums vairāk ir jāpalīdz?

Tu iesēji prieku manās domās,
bet allaž aizmirsi aplaistīt.
Par daudz mēs nonākam mainītās lomās
viens otru nevarot sagaidīt.

Bet es nāku uz Taviem smiekliem,
es nāku uz komplimentiem,
uz karstu elpu un niekiem
tik muļķīgi nozīmīgiem.

Tu ieslēdzi gaismu manā dienā,
bet naktī aizmirsi atvienot.
Vai urbjošais skatiens punktā vienā
Ir tas, ko Tu vēlējies paskaidrot?