satrauktaa

jāsāk jau ar to,ka nevajag neko ieplānot,jo tad ir iespēja,ka kaut kas noies greizi:)

tad nu mana kļūda bija,ka cerēju,ka šī man būs laiska un MIERĪGA piektdiena ar bērniem! diezgan naivi, ņemot vērā,ka sīkie ir ar mazu gadu starpību un baigie žiperi! rīts sākās vienkārši traģiski, un lai diena tomēr būtu kaut cik jēdzīga,nolēmu ar mazajiem doties uz tuvējo SKY,kur uzpirkt sīkos ar kakao un iegādāties visu nepieciešamo cepumu gatavošanai un lazanjai, a bļin, sky nebija maltā gaļa! tas,protams,kārtīgo un apzinīgo mājsaimnieci atkal izsit no sliedēm...nezinu,kāda bija mana sejas izteiksme,jo pārdevēja ļoti žēlīgi uz mani paskatījās:D

ātpakaļceļā sarunājām,ka mazie padauzīsies pa āru un es varēšu atgūt savu iekšējo mieru:)!!!tas nav tik nereāli,jo manējos ir ļoti viegli ārā savaldīt,ja vien apkārtējo 1-1.5 gadu veco bērnu mammas/aukles nebūtu tik kaitinoši pareizas...man jau,protams, negribas viņas sabiedēt, bet,kad mazajiem būs 2 gadi, mierīgie laiki būs beigušies, un bērni viss nerotaļāsies kopā, neies,kur viņas grib utt utjpr!
bet pasakot,ka mēs (mazā ciema māmuļas) esam vienojušās,ka ārā neņem mantas, ar ko bērni negrib dalīties, man pielika punktu!!!bļin,lai tak tie sīkie saprot,ka nevar dabūt visu ,ko ierauga! un kapēc manam bērnam būtu jāsēž mājā ar tiko iegūto traktoru.protams, ir jādalās,jādraudzējas utt un mani vienmēr ir mulsinājusi,kur ir tā robeža,kad bērnam varu pateikt,ka nedot to mantu,ja negribas, ka pienākums nav būt ar visiem draugos, bet galu galā ar savu auto,kas stāv pagalmā, es nedalos un lūpenes,kas ir manā somiņā, es tām mammām nedodu...
cik labi,ka musm pie mājas ir smilšukaste,kur nevelkas visi "pareizie"!!!kur bērnam es varu atļaut būt pašam,nevis ielikt kaut kādos sabiedrības uzspiestajos rāmjos!!

jā,jā es zinu,ka pārspīlēju un parasti man tas viss tik ļoti netraucē,jo patiesībā ir ļoti interesanti ik pa laikam šādu izrādi pavērot!!! bet šodien mani var izvest jebkas...un pilnīgi noteikti rīt es domāšu savādāk!