| nedalāma |
[Jan. 12th, 2011|12:42 am] |
Man garšo auksts kakao.
šodien cepu kruasānus sev un sāku runāties ar sevi,stāstīt visu neseno pagātni tā pārejos pāri vietām,lai redzētu,kas manī ieķērušās un neiet prom. Iznākumā sēdēju uz virtuves letes un raudāju atkārtodama vārdus :" Esmu nogurusi,jo sirds noveco ātrāk"
pagājušajā nāktī guļot-bet vēl esot pie apziņas man starp domām tā pēkšņi parādījās tumsnējs vīrietis stāvot uz taciņas starp kalnu un gaišu pļavu,bet aiz viņa vis sintetiski balts... Bet vēl pēkšņāk bija tas ko viņš teica :" es vēlos parūpēties par tevi."
Manī atkal ir tā sajūta.
Pēdējo reizi man tāda bija, kad izgāju no mājām treniņtērpā un pazudu uz nedēļu.
pēc tās nedēļas atgriezos-aizskrēju līdz psihologam un izņēmu dokumentus no skolas-iesniedzu citā un atradu darbu. |
|
|