sarma-karma

Sun, 22 Apr 2012 07:47:40 GMT

kamēr man tas "es esmu neveiksminieks" periods beigsies, visa dzīve būs pajoņojusi garām. gribās atrast pogu "pause"

Tue, 29 Nov 2011 11:44:33 GMT

izskatās, ka man tomēr vajag darbu parasto, kur uz darbu ir jāiet un jāsatiek cilvēki. Citādi mani garie mati būs jānogriež, jo tās pinkas vairs nebūs izķemmējamas

Wed, 28 Sep 2011 20:56:07 GMT

Kā vispār apzinīga vecuma cilvēki spēj atrast motivāciju kaut kādai attīstībai, ja viņiem nav bērnu? Kā dēļ? Lai būtu kokčiki koijotos?

Sat, 18 Jun 2011 12:22:55 GMT

jāpakojās. šodien aizmigšu jau Romā. protams, baidos, ka kaut ko sajaukšu, apmaldīšos, par to arī maksāju dārgi, pasūtot kalpu, kas sagaidīs lidostā un aizvedīs, kur vajag. apsolos pēc tam nebaidīties. attaisnoju sevi, sakot, ka tā taču ir pirmā reize man vienai.

Sun, 05 Jun 2011 13:27:10 GMT

priecājos, ka man tagad ir tāfele. rakstīšu tagad visu pa jaunam

Fri, 03 Jun 2011 09:15:23 GMT

ir tik sūdīgi

Tue, 17 May 2011 20:51:17 GMT

Dažreiz gribās kaut ko ierakstīt. Protams, visbūtiskākais ir tas, ka dzīvi jēgpilnu padara bērni. Tā nu es te savā bezjēdzībā un tukšumā turpinu kulties, līdz drīz būšu tik veca, ka pirmajam bērnam būšu par vecu. Kāpēc Jūs džeki negribat tos bērnus?

Fri, 04 Mar 2011 07:24:31 GMT

Mana pazemības mācīšanās ir diez gan sekmīga. Pirms gada nevarētu iedomāties, ka ļautu kādam sevi saukt par stulbu vai maznozīmīgu gadījumu. Vēl gan ir grūtu to uztvert ar smaidu, un ik pa laikam jādomā, vai es neesmu sevi neatgriezeniski pazaudējusi. Tā lūk man te iet.

Vēl es arī lēnām kļūstu par juristi. Mani draugi ir samērā kruti juristi, kuri ir svītrojuši un salikuši akcentus "pēc būtības"". Es daudz noskatījos, tāpēc tagad nav sarežģīti uzrakstīt prasības pieteikumu tiesai.

Mon, 07 Feb 2011 16:40:26 GMT

ieziedos ar kafijas sviestu un tagad jūtos varens.

Wed, 02 Feb 2011 14:31:42 GMT

Plosoties gripa. Pieklājības frāzes un daži patiesi ieniteresēti jautājumi par tēmu: Kā ar veselību? Vai dzer tējas? Vai aktīvi ārstējies? Pat Ministru prezidents, kura ikdienas komunikācija liecina, ka viņš nav cilvēks, ir saslimis. Līdz ar to, viņš varbūt ir cilvēks. Aptiekas ir pārpildītas, rindas nekust no vietas, jo cilvēkiem vajag ilgi parunāties par tēmu: "Iedod man kaut ko pret to un pret to..." Mārtiņa Freimaņa nāve droši visam stāstam par gripu un aktīvo ārstēšanos pielējusi vēl vismaz 10 litrus panikas.
Man ir patiesi žēl, ka cilvēks lēnām kļūst par zombiju. Katram mājās kaste ar zālēm, vitamīniem, uztura bagātinātājiem. Visas nepieciešamās potes. Uzturs - kaut kāda huiņa. Beidziet taču to bezmērķīgo zāļu rīšanu! Jums dzims slimi, alerģiski bērni un mainot dzīves vietu, vienmēr būs jāpiefiskē, kur ir tuvākā aptieka. Pat Veselības ministrija, tā vietā, lai aicinātu cilvēkus padomāt, vai tiešām katru reizi, kad iesāpas galva, kāja vai mati nepieciešamas zāles, aicina dārgāku zāļu vietā izvēlēties lētākas.

Manas attiecības ar sistētiskajiem sūdiem aprobežojas ar šķīstošā C vitamīnu iemalkošanu rītos pēc labām ballītēm. Aptiekās es iegriežos tikai, lai nopirktu minēto C vitamīnu un kosmētiku, jo laiks, kad man interesēja Postinors, ir pagājis. Kaut kādas nīkulības pazīmes pie manis atnāk tikai tad, ja es ļauju tam notikt (daudz darba vai maz mīlestības). Labākās zāles pret slimību ir gulēt un dzert. Un viss. Es vēl kūpinu eikalipta ēterisko eļļu un vēdinu telpas. Un neslimoju. Un man arī nesāp kāja un mati.

Mon, 17 Jan 2011 11:54:01 GMT

Negribās justies kā tādai nevajadzīgai, liekai mugursomai

Fri, 31 Dec 2010 10:50:47 GMT

Nevar jau visu laiku tikai par mīlestību un kartupeļiem. Vakar beidzot nolēmu aiziet patīrīt savu seju. Agrākā lieliskā rožiņa bija pārvērtusies par "ļoti interesantu gadījumu". Kad kosmētiķe centās uzminēt, kas ar mani ir noticis, atcerējos, ka vēl joprojām dzīvoju kaut kādā vasarā un vispār nerūpējos par savu ādiņu. Tagad man ir kaudze rīkojumu,kas jādara un viņas telefons - lai zvanot jebkurā laikā, jo tomēr ļoti interesants gadījums. Klausīšu

Wed, 22 Dec 2010 10:24:24 GMT

Lai gan es nekad neesmu sev izvirzījusi nekādus mērķus, par ko man tur jākļūst, kas jāsasniedz, cik jāpelna un visas tās citas cilvēka cieņu pazemojošās lietas, man ik pa laikam vajag atbildēt uz jautājumu, vai mana dzīve tagad ir jēgpilna. Tā nu es sēžu un mokos ar šaubām. Kod kurā pirkstā gribi, visi sāp

Wed, 08 Dec 2010 08:21:47 GMT

Šorīt atkal tas bija ieradies. Visas pasaules smagums. Atnāca līdzi uz darbu. Nopūtas. Gribās jaukas filmas un atkal uzpildīties.

Wed, 01 Dec 2010 10:25:56 GMT

Ja man uz muguras būtu spuras, tās saceltos ik reiz, kad izdzirdu vārdu kopu "Par Labu Latviju"

Tue, 16 Nov 2010 20:02:44 GMT

Šodien, lai gan forša darba diena, daudz domāju par vīriešu būtību. Izdzirdēju tik bīstamo "Tev viss tik labi sanāk!". Mazliet baiļu un nolemtības sajūtas par "sieviešu grūto likteni" (atceros klasisko, izšūto uzrakstu, kas redzēts vairākās "sirsniņmājiņās - Sievietes liktenis ir mīlēt un ciest!), bet tad metu to visu grāvī. Vnk ir jāpieņem, ka tādas būtības ir un viss. Ir labi :)

Mon, 15 Nov 2010 10:38:19 GMT

Pēdējā laikā es esmu tik laba, tik laba. Turpmāk tā būs mana patiesā būtība

Lango sviestmaižu trieciens

Thu, 21 Oct 2010 14:09:58 GMT

Šodien apēdu kaut ko šausmīgu - Lango Klasisko sviestmaizi ar lasi. Jau sen skatījos ar aizdomām uz šīm maizītēm, taču šodien nebija citu iespēju. Starp divām švammītēm, kas pilda maizes funkciju un satur kopā niecīgo pildījumu, it kā bija jābūt mazsālītam lasim. Mana smalkā mēle drīzāk sagaršoja kaut ko pa vidu mazsālītam un mazliet kūpinātam lasim, kas liecina vien par to, ka zivs nav nekāda vakarēja, bet, iespējams, uz Latviju atvesta jau pērn. Neglāba pat lasim klāt pievienotie sargi - E202 un E211, no kuru apēšanas būtu jāsargā bērni. Mazliet šķidras majonēzes, kriksītis olas un gurķa. Protams, majonēze nav viss kaut kāda īsta majonēze, bet olu pulvera un augu eļļas maisījums, ko kopā neveikli satur stabilizētāji, regulatori un citi zvēri. Paralēli sliktajām garšas sajūtām, tagad mokos ar pašpārmetumiem. Gluži kā neizskaidrojamu iemeslu gadījuma rakstura sekss. Protams, saprotu, ka ne visi var atļauties tik gardas un estētiskas maizītes kā Index Cafe, jo tomēr ir jāņem vērā visādi produkcijas transportēšanas un realizēšanas faktori, taču arī tad maizītes var uztaisīt ēdamas. Ja man būtu autoratīvs vadības stils un iespējas to realizēt, es izņemtu visas tās maizītes no apgrozības.

Wed, 20 Oct 2010 19:15:44 GMT

Uz kakla aizmidzis suns un es izbaudu dzīvošanu. Ir labi

Sun, 10 Oct 2010 17:21:03 GMT

Šorīt ar savu mopsi iekāpu trešajā autobusā. Parasti citi pasažieri ir vai nu vienaldzīgi, vai arī fano - smaida, "ak, cik jauks sunītis!", "meitene, puika?" un tml. Bet šorīt - pavei - kāda sieviete krievu valodā izteica iebildumus par to, ka suns brauks autobusā. Nedebatējot par to, vai mopsis var vai nevar braukt autobusā, okupantiem vispār nav tiesību izteikt kaut kādus iebildumus, kamēr viņi nezin un nerunā latviešu valodā. Lai autobusā kāpj kaut 27 vācu aitu suņi un sambernāri!

Mon, 20 Sep 2010 10:11:09 GMT

Uznākušas neplānotas, netīkamas fiziskās sāpes. Lūk tā ir štelle! Nevis kaut kāds nenosakāms emociju, prāta un sirds mikslis. Nospriedu, ka šāds brīdis ir īsti piemērots tam, lai lēnām sāktu kravāt savas mantiņas. Uz darbu šo 5 gadu laikā esmu savilkusi tik daudz grāmatu, ka mājās būs jāatbrīvojas no morāli novecojušām, lai atrastos vieta šīm augstprātēm.

Sun, 19 Sep 2010 18:51:45 GMT

Pēdējā laikā es atkal, šķiet, esmu kaila.
Viss notiek pa apli. Es esmu šeit pat. Sašķīst manas stikla sapņu pilis. Kā jau vienmēr. Lauskas. Sagrieztas pēdas. Acīmredzamas visiem. Mūžīgā atkārtošanās. Skumstu par nepiedzīvotu prieku, neizbaudītu vasaru un māju sajūtu, kas, kā man šķiet šodien, nekad nebūs. Nesasniedzami.
Es vienmēr esmu piekritusi tam, ka laime ir tiekšanās pēc laimes. Tuvošanās un ļaušanās. Tagad šķiet, ka ir tikai parasta dzīvošana.
Asiņu atstātās pēdas. Nemazgāšu. Lai redz

Sun, 12 Sep 2010 19:38:13 GMT

Viss, kas ar mani notiek pēdējā laikā ir tik ļoti "augšā - lejā" kā pirtī, pēc kuras lec ledainā dīķī

Kā un kāpēc būt Tautas partijā?

Wed, 01 Sep 2010 12:51:27 GMT

Tā kā ik pa laikam man tiek uzdots jautājums, kāpēc es esmu Tautas partijā, tad šeit nu arī nedaudz no atbildes:
Manas attiecības ar Tautas partiju aizsākās 1998. gada nogalē, kad pēc 7. Saeimas vēlēšanām būdama 14 gadus veca atstibīju uz toreizējo Tautas partijas biroju Dzirnavu ielā. Draudzene bija redzējusi sižetu LTV raidījumā Juniors TV par toreiz eksistējošo Tautas partijas Pusaudžu klubu, kurā darbojās jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Tāda formāta struktūrvienība vairs nav iespējama, jo laiks, kad 14, 15 gadīgi bērni masveidā nāk uz partiju, jo viņiem interesē politika, ir beidzies.
Stāsts par attiecību vēsturi ir ļoti būtisks arguments, kāpēc es te vēl esmu - šeit ir mani draugi un kopā mēs esam piedzīvojuši ļoti daudz laba. Tautas partija vismaz līdz šim ir bijusi partija arī starpvēlēšanu posmā. Atšķirībā no citiem, man ir grūti iedomāties, kā varētu bez sirdsapziņas pārmetumiem staigāt pa Rīgas ielām, ja kaut kāda izdevīguma dēļ būtu aizgājusi. Man šķiet, ka pa lielam partijā var iestāties tikai vienreiz mūžā. Tēvs saka, ka mani var cienīt tādu pašu iemeslu dēļ kā Rubiku - nelocīties līdzi visiem vējiem un palikt pie savas pārliecības arī tad, ja būt Tautas partijā vairs ne pavisam nav populāri. Klaužoties vai izmantot pirtslapas taktiku nav manā gaumē.
Runājot par racionāliem argumentiem es Tautas partijā visu pirms esmu tāpēc, ka man šķiet organiski nepieņemama doma par progresīvo ienākumu nodokli. Tautas partija atšķirībā no citām "it kā" labējām partijām vienmēr cieti ir iestājusies pret šādu, manuprāt, kroplu sistēmu. Man šķiet, ka katrs pats ir savas laimes kalējs un valstij nav tiesību no tiem, kuri ir ieguldījuši vairāk resursus un laiku, lai pēcāk dzīvotu labāk, arī vairāk atņemt. Protams, varētu runāt par dabisko atlasi un par to, ka valstij ir jādod iespējas iegūt izglītību tiem, kam pašiem nav tādas rocības, taču neizvērsīšu tālāku debati par to, kāpēc progresīvais nodoklis ir slikti. Tāds nav šī raksta uzdevums
Otrs tik pat būtisks arguments ir saprātīgs nacionālisms, ko Tautas partija līdz šim ir turējusi par savu principu. Protams, arī man brīžiem nav skaidrs, kas notiek ar Latviju, latviešu valodu un latviešiem kā pamatnāciju kontekstā ar politisko apvienību Par Labu Latviju, jo īpaši, ja deputātu kandidātu vidū ir cilvēki, kas nespēj saprātīgā līmenī komunicēt manas valsts valodā un, ja atsevišķi darbinieki vispār nerunā latviski. Jautājums "A pa ruski možna?" manī izraisa riebumu. Taču es cenšos ar savu nelabumu cīnīties stojiski – priekšvēlēšanu aktivitātes nav jāmēra caur patiesības prizmu, un varbūt beigās labie tomēr uzvarēs. Ja nē, būs puņķi un asaras.
Un visbeidzot - cilvēki. Tautas partijā, neskatoties uz nebūt ne patīkamo situāciju, kādā tā atrodas pēdējos gados, ir visvairāk saprātīgu, inteliģentu, gudru, radošu un interesantu cilvēku, kas spēj aizraut. Protams, subjektīvi, bet man tas ir svarīgi. Tāpat man gribētos cerēt, ka Tautas partija vēl nav beigusies

Wed, 01 Sep 2010 08:58:31 GMT

Nesen kāds džeks teica, ka varētu mani precēt, jo es taču neesot stulba. Savukārt kāds cits džeks bija ļoti izbrīnīts, uzzinot, ka māsai nav patstāvīga mīļākā. "Kā, bet Tu taču neesi krople!" Tādas lūk šodien vēlmes un vajadzības