|
Mar. 3rd, 2006|09:57 am |
vakar biju šausmīgi nervoza,negribēju dzirdēt muļķības un lietas uztvēru pārāk saasināti. šodien pieceļos uz smaidu - nemaz jau tik traki nav. bet tomēr, es vēl joprojām nevaru sev atbildēt uz jautājumu - kuram var un kuram nevar uzticēties un kuriem var un nevar uzticēies mani draugi. man ir bail, un šīs bailes līdz ar bērnu acu zaudēšanu, pamodinājušas manī cinismu un vieglu ironiju. ģirta pasaulē, kur valdot mīlestība, šāds veidojums kā sarmīte, nekam nederētu. disharmonējoš.
mamma tikmēr saka, ka jāiet potēties - pret ērču encfalītu un difteriju. Tas nesakrīt ar manu uzstādījumu, ka man nepatīk savā ķermenī ievadīt zāles. izskatās, ka šis būs viens no principiem, ko pārkāpšu.
Vēl, vēlos paziņot, ka man nav savas privātās dzīves |
|