|
Sep. 12th, 2005|12:29 pm |
Atgriežoties mājas, mani istabā sagaida Latvijas karogs ar visu mastu. Nav ne mazāko šaubu, ka tas ir manas skolas karogs. Līdz ar to, ne mirkli nešaubos, ka arī māsas kartupeļu talkas noslēgums ir bijis atcerēšanās vērts. Māsa saka, ka vakarā nesīšot atpakaļ un sargam teikšot - e, Jums karogs tur lejā mētājas.
Mana kartupeļu talka bija tāda, par ko Anete saka - tā bija mana skaistākā nedēļas nogale šajā gadā. Parasti kartupeļu talkas ir visai vienmuļi pasākumi, un dēļ vienmuļības mani pārņem slinkums un visādas sāpes. Daudz jautrāk ir, ja kartupeļu rakšanu var apvienot ar patīkam sarunām un spēlēm.
Kartupeļu talku sākam jau Pļavniekos, jo tai taču ir nopietni jāsagatavojas. Ģirts kā vienmēr atbrauc ar riteni un mēģinam spēlēt atklātības spēli, bet tas beidzas ar to, ka smejamies tāpat vien.
Rīts sākas drūmi, jo nekādīgi negribās celties. Domas, ka autobusā varēs kompensēt miega trūkumu, izgaist, saprotot, ka kopā esam 4 talcinieki, līdz ar to - daudz iespēju smieties. Protams, ka mēs nokavējam autobusu, kam no Sēnītes mūs jānogādā laukos, tas netraucē dzert ūdeni no avota un ostīt to Murjāņu gaisu. Man patīk. Tēvs tikmēr rūc un domā visādas taktikas, kā savas dusmas, par to, ka neizkāpjam no autobusa, realizēt praksē. Kaut kā tas nav vajadzīgs, jo mums pakaļ ierodas brālēns Dainis.
Vagās spēlējam spēli, kur jāmētājas ar puvušiem kartupeļiem, ir arī savi noteikumi. Beigu beigās ar aneti esam cietušas visvairāk un smirdam pēc suņa urīna, jo tieši tādu aromātu izdala kartupeļu kakas. Saprotu, cik jauki ir grāvji, jo tur var slēpties un tīt cigaretes, fotogrāfēties un taisīt nopietnās intervijas. es esot pārāk žirdzīha, lai konstatne varētu novaldīt smieklus, bet es nemaz neesmu tik iedomīga.
Vakarā beidzot ierodas talcinieki, kuriem vairs nav ko rakt. Bet šņabis par rakšanu sen jau ir nopirkts.
Tāda sajūta kā Imanta Ziedoņa dzejolī būtu - Par dzeju un kartupeļiem.
Katrs talcinieks ir vietā, jo katram sava loma.
Edgars ir zinātājvīrs un cilvēks - kamera. Nākamajā dienā, izdzirdod frāzi - cilvēks - kamera, artis ir nelielā šokā - kā? tas viss tika arī fotogrāfēts? Zinātājvīrs rūpējas, lai viss būtu kārtībā, palīdz Memmim un pārrunā ar mammu lietas, ko mēs vairs nesaprotam. Zinātājvīrs ar var izstāstīt citiem talkas dalībniekiem, kur uin kā noticis. Jo neviens, izņemot vēl aneti, neko neatcerās.
Anete ar ir lādzīga, bet visu laiku par mani smejās, es ar neesmu ar pliku roku ņemama. Toms saka, ka Anete un zinātājvīrs ir tik lādzīgi, ka varētu būt labs pāris, jo abi lādzīgi.
Kartis Amals drošvien rada pavisam dažāds emocijas manai mātei un tēvam, jo viņš nespēj noturēt rosolu un tādā garā. Bet savukārt ĶikutToms visiem rada izbrīnu ar savām spējam, ne tikai zināt akordus, vārdus un tādā garā, bet spēju lietot alko tā, kā to spēj tikai Toms.
No rīta pamostos un prasu, Kur ir Toms. Artis smejās tā, ka šis jautājums būtu tik tradicionāls un komisks vienlaicīgi. Pēkšņi zem siena kaut kas sakustas, un parādās Toma galva. Izrādās, ka viņš izvēlējies gulēt zem siena. Jo tā siltāk. Es gan pieturoes pie teorijas, ka visvairāk sasildīt var tikai cilvēku ķermeņi.
No rīta pamostos ar domu, ka visu atceros. Konstatējot, ka man trūksts daži apģērba gabali, secinu, ka tomēr neatceros neko. Dažākārt ir nojausma par kaut kādiem notikumiem. Un ir jautājumi, kur arī Zinātājvīrs nevar palīdzēt.
Atrast adatu siena kaudzē nav iespējams, gandrīz neiespējami ir arī atrast lietas sienā. Nu piem. Toms gandrīs neatrada otru kurpi, telefons pēc cītīgas siena pārkravāšanas palika neatrasts. Toties viņš spēj atrast ARta lietas un manu telefonu, kas nepazūd nekad. Smieklīgi ir pamosties un atkal un atkal dzirdēt siena čubināšanu - ir skaidrs, ka Toms joprojām meklē.
Nākamo dienu pavadam Lojā, nebūtu bijuši tik ilgi, ja mans un Anetes slepenais mērķis nebūtu nokavēt autobusus, lai varētu Lojas romantiku baudīt pēc iespējas ilgāk. Lojas veikals Valma pārsteidz ar savām cenām - 0,5 izlejamais alus maksā 25 santīmus, bet salvetes - 5 santīmus. Arī pārtiku daudz var sapirkties.
Lauku romantika turpinās pie Sējas kluba, kur dziedam dziesmas un vārtamies. Vietējais vīrs nav sevišķi apmierināts, bet lai viņš labāk aizver mutuku. Mums piemēram ir tomāti, gurķi un olas. Tiek ierosināts mest olas pret sienu, tas arī tiek darīts.
Pēcpusdiena tiek noslēgta ar realitātes šovu BEZNAUDA. Noteikumu pavisam vienkārši - ir jāiztērē visa nauda, jāsapērk lietas un tad jāmēģina tikt uz mājām. Mēs braucām ar laikam jautriem vīriem, bet es to konkrēti nezinu, jo aizmigu.
Sausais atlikus - Man patīk, un šķiet, ka tieši no šiem cilvēkiem, ar ko kopā pavadīju nedēlas nogali, varētu kopā slēpties bedrēs un justies droši, tāpat kā viņi. |
|