|
Aug. 22nd, 2005|12:56 pm |
Vakar sapratu, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Bērnībā bija tāda grāmata bērniem par pubertitāti "Ar Tevi viss kārtībā!". Un nevis tāpēc, ka man, kā dažkārt varētu likties, kaut kas ar galvu nav kārtībā, bet jūtos patiešām fiziski slikti. Visu laiku tirpst locītamas, rokas un kājas, tā, ka ir grūti rakstīt īsenes un tekstus datorā. Un, ja vēl pēķšni mainās lietas, kas visus šos gadus bijušas kā akmenī iegravētas, tad man paliek spocīgi. Mazliet pavērošu sevi un iesū pie ārsta.
Vakar biju PV koncertā. Un tā bija tā vieta, kur, lai arī teorētiski atrodies brīvā dabā, nākas teikt - Te nav gaisa. Blakus viens puisis noģība, un pirms tam viņš uz mani tik jocīgi paskatījās, itkā gatavotos krist man virsū. "Piedzēries, " nodomāju un novērsos, bet pēc mirkļa viņs pazuda zem cilvēku kājām. Mani pūlis mazliet baida. Kā mani tracināja tas miljons, kas bija ieņēmis manu Rīgu Rīgai 800 laikā, tā ka labākais mirklis bija pēc ilgstošas stumdīšanās nokļūt uz Latvijas radio balkona, dzert šampanieti un rimtā mierā skatīties uz to visu no malas. Vakar vienu brīdi Mežaparka estrādei pārlaidās lidmašīna, un var dzirdēt kā cilvēki sačukstās - šī taču būtu ideāla vieta terorismam. Un tad es ātri pārlapoju savā galvā tēva ģeogrāfiskos padomus, ko darīt šādās situācijās, kad pūlis aiz šausmām draud Tevi samīt. Un atkal domāju par citiem, par madaru, par tomu un ģirtu, par sergeju, par robertu, lai viņus nesamītu, lai viņus izvestu ārā. Labi, bet tās ir tikai manas iedomas. Koncerts bija jauks. Ko tur vairāk teikt, kaut gan man nepatīk masu kocerti, lēkāšanas un tml, jo tas nav mans mērķis. Cik smieklīgi skan - tas nav mans mērķis.
Vakar man viens puisis atzinās, ka es esmu visjaukākā no visām jaukajām būtnēm, ka viņš nemitīgi domājot par mani. Un man palika mazliet skumji, jo man viņš patiešām patīk, ar viņu ir interesanti pavadīt kopā laiku, tāpat kā ar vēl kādiem 10iem vīru. Bet tagad es to nevarēšu, jo iemīlēšanša manī, tāpat kā iemīlēšanās citos, ja tam nav loģiskās jēgas, ved uz iznīcību. Toties var radīt lietas, jo viss taču šajā pasaulē ir no sāpēm un prāta. |
|