sarma

Pamazām sāku saprast, kā šai te lapai pats var mainīt stilus un tādā garā. un pēdējā stunda ir viena vienīga eksperimentēšana. Ja trpināšu šādā garā, tad ŗit manai Cibai vajadzētu izskatīties tieši tā, kā man gribās. Par to paldies raganai ai ! Tad, kad beigšu ņemties, drošvien būs domas - kā padarīt šo dienu neaizmirstamu, un man liekas, ka es iešu uz randiņu ar savu puisi. Kāpēc? Pārmaiņu pēc, arī tāpēc, ka perpendikuls - peri penis, dik kulis!

Esmu kļuvusi mazliet blondāka, ir doma nākamreiz kļūt vēl gaišākai, jo man taču ir gaiša sirds. Ir tā, ka visas manas pēdējā laika izdarības ļāvušas vai arī likušas man vairāk padomāt paši par sevi, par motivāciju un iemesliem, kāpēc lietas notiek tieši tā, kā tās notiek. Tāpēc ir apstājies laiks un iestājies miers, bet tā gan nav tāda laika apstāšanās, kas notiek mīlestības priekšā (pēc Ziedoņa). Vienkārši sirdij apnicis būt par kājslauķi pašai sev. Miers, miers, kaut gan zinu, ka drošvien drīz tikšu sāpināta, jo pārlieku dzīvoju sapņos. Manas acis vēl aizvien grib redzēt to pašu ko sirds, tāpēc staigāju aivērtām acīm. Asaras liecina, ka acis plaši atvērtas.

Izlikties nemanām, tik viegli tas šķita - izlikties nemanām....