|
Jul. 8th, 2005|05:05 pm |
Tātad - vakardiena frikas prāt bija labakais alkoaģentu pasakums. Uzvedāmies abas labi, tā ka nevienai no mums nevajadzeja šķirties no 5 ls, kas notiktu sliktas uzvedibas gadījumā. Bez alkoaģentiem mūs vēl apcienoja ģirts un gunārs, bet tas varbūt vairs nav tik svarīgi. Alko aģentiem bija tik līdzīgs garastāvoklis un tik līdzīgas problēmas. šoreiz galvena tēma negrozījās ap "kurš ar kuru" utt., bet par mīlestībiņām. sapratam, ka visi 3 mīlam, bet mūs tā ne sevišķi. tradicionālais stāsts par temu - viņš viņu mīl, viņa -nē. nu ta nu mes gaudojam par nodarīto netaisnību, šķiet, martiņam tas izdevās vislabāk. sapratāk, ka tas arī ir jāapliecina telefoniski, bte mes taču esam tik kautrīgi, tapēc alko aģenti palīdz viens otram. protams, atkal ir jaukas,jautras telefonsarunas par tēmu - mēs pargulejām, tagad loti kautrējamies visn no otra, ko lai dara? vēl, šoreiz bija daudz sarunu par valsts nākotni, bet šoreiz - ar loti sakarīgas, nu vismaz priekš manis. brencis brauks uz Vasaras Universitāti un solās but jautrs.
Tagad mes visi trīs - frika, brencis un es - protams, esam vislabakie draugi, jo mums visiem trim draugiem tur - valdemāra ielas dzīvoklīti - palika arī daļa sirsniņas. tā, ka gaudot gribas.
vēl taču jāstāsta stāsts par braucienu uz laukiem. nekad mans vakars laukos nebija bijis tāds, kā trešdien. ļoti patika staigat pa lauku ceļiem, rodeļi ir mīļi, jo sevišķi, ja ir meitenes, kuras nemitīgi grib seksu, tā, ka būtu gatavas ar kadu mašīnu nostopēt, lai būtu vīri. telefonzvani, kleitas gaisā un prožektors uz murjāņu tilta. |
|