|
Jul. 1st, 2005|11:26 am |
nu jau kādu ceturto dienu atļaujos celties 110s. Vai tas ir pārāk daudz? Tā ir tāda bērnišķīga vaļība, kurai zinu, drīz tiks pielikts punkts.
Tātad jāpieraksta lietas, lai paliek uz papīra.
Pasākums pie Mārtiņa Brenča - Es nezinu, vai ir pat vairs nepieciešams to komentēt. Pēc šīs nakts sapņiem pamostos kā pie Mārtiņa Brenča, kur arī viss bija pārāk iracionāli, lai būtu realitāte. Bet, tā ka man liekas, ka paralēli determinismam pastāv arī indeterminisms, tad sapņu pasaule ir tik pat reāla cik mans vēlais rīts un vēlme pēc kafijas. Tās sajūtas ir vēl te patās, negribas mosties.
Tad ir vēl LUSP sēde. Kā man patīk saraksts "Savējie" un mīļie keksi, Gunāra aktiermeistarība un kopīgi esoša politiskā tehnnoloģija. Viena no pēdējā laika labākajām teātra izrādēm.
Vakardiena man patika ar savu praktisko praktiskumu. Lai gan tas nes atkal domāšanas epizodes līdzi, un tas jau man emocionāli - ne sevišķi. Domas par Vasaras Universitāti mani iespaidoja tik ļoti, ka paralēli visām citām lietām, kuru dēļ nearēju aizmigt gandrīz visu nakti, Vasaras Universitāte mani nelaida vaļā diezgan regulāri.
Māsai ir jauns krekls. Vakar centos izprecināt māsu rinķītim, viņš tagad vēlpar to domā, jo no koju istabiņas jāizvācās. |
|