|
Jun. 25th, 2005|12:59 pm |
It kā būtu jāieraksta kaut kas par Jāņiem. Ja neņem vērā cilvēku Jāņos saskatīt kaut ko īpašu, tad jāatzīst, ka pasākums bija daudz maz izdevies. jo visi - taču savējie:))) un vēl jāatzīst, ka jāņu diena bija daudz izdevākusies par līgo vakaru. Un tad, par lietām:
Nonācām pie secinājuma, ka Gunārs ir ļoti romantisks, bet Sergejs - rupjšs. Citiem visādas šāda veida īpašības nebija tik viegli piemeklēt. vēl var teikt, ka madara ir perversa, bet toms ass, bet tas vairs nav tik trāpīgi, cik par gunāra romantiskumu un sergeja rupjībām.
Man ir mātišķās jūtas vēl joprojām. Jo, lai pasargātu gulošu krustnesi, esmu gatava sitienu ar kiju nobloķēt arī ar savu ķermeni.
Krišjānim ļoti nepatīk, ka mūsu krustnesis negrib vairāk lietot alhokoliskos dzērienus. Tik ļoti, ka ir nemitīgi gatavs iet kauties - iznāc ārā, Rīgā Tev miera nebūs, es tevi gaidīšu vēl ar citiem keksiem. Pats par esvi saprotams, ka viņš ir ļoti gudrs, jo, runājot par filozofiju, viņš paziņo, ka tam visam nav nekādas jēgas, jo viņam ir pašam savas domas, bet neko no filozofiskajiem tekstiem viņš nav lasījis. Te nu jācitē Ivars Godmanis, kurš pirms vienām no vēlēšanām teica - var srtīdēties ar cilvēku, kuram ir cits viedoklis, bet nav iespējams runāt ar cilvēku, kas galīgi neko nesaprot.
Krustneši. pavisam kopā 3. Frika, Es un vienīgais vakara Jānis, kurš nav Krišjānis. Mēs esam lidojošs karapulks, kuram vienīgi Lukašs izrāda kaut kādu pretestību, par to liecina izplēstais caurums mūsu vīra mugurā. džedaju zobens ir mūžam dzīvs un tam piemīt burvju spēks arī jāņu naktī.
nākamais rīts atnāk ar lielu daudzumu alu un pēcāk viskiju, jo vīri saka, ka alus vairs nav iedzerams - madara, būs jādarbina baltais gulbis un jābrauc pakaļ. Daudzi veidoja dažāda veida intīmas attiecības, Madarai jau pirms pasākuma bija izveidojies saraksts ar ar iepējamajiem izveiodjošamies pāriem, zinātāji saka, ka kaut kas ir arī piepildījās.
nākamās dienas spēles - Akemens sejas un padod tālāk. Akmens sejas ir jau sen zinām spēle, tāpēc par tās noteikumiem neko neteikšu, bet Padod tālāk ir vispār zināma tautas spēle, kur viens no dalībniekiem veic kādu darbību, kopā ar nākamo pie galda sēdošo un tālāk tas viss jādara pa apli. lai būtu interesantāk, ik palaikam ir nepieciešams mainīt vietu pie galda. lieki piebilst, ka gandrīz visas šis ir darbības, par kurām uzmundrinot, varētu teikt - beidz, šeit taču visi savējie. noskaidrojās, ka ir arī lietas, ko es daru vislabāk.
vairs negribu teikt ne vārda, jo tad būs par daudz...
sausais atlikums ir tāds, ka tagad mans telefons atrodaskaut kur, kur īsti nezinu. tāpēc noķeršu iedvesmu un sākšu meklēt. vēl, man ir pazudusi jaka, par ko neko nezinu un maks, par ko zinu, ka tas ir pie toma. |
|