|
Jun. 11th, 2005|01:10 pm |
vakars sākās ar miegu un apņemšanos uzvesties solīdi. it kā izdevās. nesūtīju nekādas muļķības, neraudāju, nesolīju griezt vēnas, bet runāt ar pasauli gribā vien dzejā, tik dzejā.
ar mani nemaz nav tik traki, jo prika, saka, ka es nemaz neesmu tik ļoit atvērta lapa, kā man pašai liekas, ka gunis nemaz neredz man cauri tik ļoti. to apliecnāja mūsu vakara partneru nespēja atminēt mīklu par krūtīm un lopkopību. vīri atbildi meklēja kādas baltijas jūras krastos esošas pussalas virzienā, bet kļūdīgi. nu lūk, un tad prika man deva mātišķo padomu - tikai tagad neatklājies. un es paliku priecīga:)) vakar biju priecīga daudz maz.
gunārs saplēsa aleksandra kiršteina bildi un sāka dedzīgi runāt par kārli ulmani, lai gan ne jau par to bija stāsts. bet viņš vienmēr nonāk pie kārļa ulmaņa. bet ne jau par to bija stāsts, guni:)
bricis bija sakarīgākais vakara džeks, jo no ģirta, kurš, kā vienmēr, ieradās ar riteni, daudz ko nemanīju, jo laikam aizmigu. vinnējām briča gunāra pārbaudes speēli ar dzejoli, ēdām garneles, spēlējām dīdžejos un mazliet lasījām imantu ziedoni. pamodos no rīta 9os un pieņēmu lēmumu - braukt mājās. loģiski:D
būs pēcsajūtas, bet tās vēlāk. tagad braukšu uz laukiem. |
|