|
Jun. 7th, 2005|09:51 pm |
|
attālums starp lietām rada asaras. vienalga vai tas ir attālums starp vīrieti un sievieti, māti un bērnu, bērnu un iemīļoto lācīti, lietu vergu un lietām, keksu un viņa datorspēli. es ilgojos pēc lietus, kas nomazgās mani tīru, es ilgojos pēc sudraba dāldera, kad visapkārt sīknauda un nabadzība, es ilgojos atvērt tās durvis, kuras atvērtu ikviens cits manā vietā, bet es stāvu kā tajos sapņos, kad ir tik lielas bailes, ka paskriet nav iespējams. man vairs nepietiek ar tauriņiem... |
|