|
May. 26th, 2005|10:32 am |
staigāju pa sienu, smaržo, bet kājas sarkanas, sašvīkātas. pirms laika - maiga zāle, tagad - ass siens. nepietiek ar švīkām, kāds pļavā atstājis stikla lauskas, lēnām jūtu kā manas pēdas apņem silta jo silta sajūta. dūmi. vai tā kūp dzīvība? rūpīgi savācu stiklus, govīm tas var būt liktenīgi. atceros savu bērnības otru mīļāko govi Smuidru, kas aizgāja bojā, jo bija saēdusies drātis. nez no kā birst asaras, milzt kā rudenī zirņi pākstīs pirms sprāgšanas. man ir jānosargā govis, bet vai es varu nosargāt sevi? pārāk daudz lausku, pārāk maza pasaule |
|