|
May. 24th, 2005|09:08 am |
šorīt esmu mundra kā jūras vārava, jo patiesībā jau arī esmu jūras vārava. man atkal nav balss, bet tas mani vairs nesatrauc.
vakar bija randiņš ar brici. Lai arī sarunas smagas, tomēr pēc tam jutos ļoti labi. Atskārtu, ka pārāk daudz domāt par dzīves jēgu nav sevišķi veselīgi un bricis tam ir lielisks piemērs.
"Kas ir manas dzēves mērķis?
Laba izglītība? Nu ir. Ko tālāk?
Kaut kāda meitene, ar ko katru dienu drāzties, māja, mašīna? Un tālāk?
Citas lietas nevar realizēt, jo latvieši nav laimīgi, domā piezemēti, un man apkārt ir pārāk daudz idiņu, degradējošas vides."
Tad es saku - ja mums apkārt ir degradējoša vide, kas tad gan ir LUSP autobuss uz Sporta spēlēm?
Dzīves jēgas, tādas vienas, vienotas nav. Dzīve ir uzliesmojumi, mēs dzīvojam no viena līdz otram, gaidam lielo O, bet aizmirstam, ka laime ir tiekšanās pēc laimes, nevis pati laime, jo to, tāpat kā atrast dzīves jēgu, nav iespējams. Viss ir nepārtraukts process. Nemirkšķini acis, varbūt tieši tagad Tev būtu jāredz Tavs krāsainais tauriņš! |
|