| |
[Feb. 12th, 2008|01:34 pm] |
Jūtos tik labi, ka iedvesma ir aizslaucīta kā ar putekļu lupatu, kam man tā!
Vakar ēdu pusdienas puisi, ar kuru reiz gandrīz aprecējos un kopā noballējos kādus 3 gadus. Pāvs! Nesaprotu, kā vispār varēju sevi tā mocīt. Tagad gan vēl aizvien, satiekot viņu, manī iezogas žēlums un dusmas! |
|
|