| |
[Oct. 23rd, 2007|12:42 pm] |
|
šodien nezin kāpēc gribas izraudāties, lai gan nav jau pamata. Vakar vakarā jutos tik labi, tik tīri. Biju uz savu pirmos Bērznu uzticības tālruna apmācības nodarbību. Sapratu, ka šis pasākums man ir ne tik ļoti, lai palīdzētu citiem, bet lai es pati varētu palīdzēt citiem. Grupas vadītāja teica, ka šī nav terapijas, bet gan mācību grupa. bet es pie sevis noteicu, nē, nē, jūtos, ka tieku arī attīrītu, atvieglota (un te var ielikt vēl dažus sinonīmus). Tā lūk man arī iet. Bet šodien ir tāda sajūta kā pēc raudāšanas, gribas ietīties segā un apvainoties. Tikai nezinu, par ko? |
|
|