| |
[Oct. 26th, 2006|08:33 pm] |
esmu cītīga darbiniece. ja Jums liekas, ka pēc vēlēšanām jāsvin uzvaras vai arī jālaiza zaudējumu brūces, tad tā nebūt nav. tagad strādāju līdz 11iem vakarā un tik un tā neredzu galu darbiem.
šodien runāju ar zinātnieku induli emsi, kurs stāstīja, ka zināšanas ir kā lode - vienam tā lode ir lielāka, citam mazāka. tas, kas apkārt - ir nezināšanas, un, jo lielāka Tava lode, jo lielāka virsmas daļa sastopas ar nezināmo. kurš laimīgāks? lielās lodes īpašnieks vai tas, kam peder mazā skrote? tāpat ir ar darbiem, protams. pati tagad smīnu, kādas banālas un vispārzināmas frāzes te bubinu, taču, tāpat kā bārbijas mēdz būt skaistas, tā frāzes - patiesas. tiesa, jābaidās zaudēt orģinalitāti, kas mūsdienās ir tik pat svarīgi, cik banāli.
es šodien ļoti gaidu nedēļas nogali, mazā. lai svaidītos ar lapām un ceptu kartupeļus ugunkurā, lai smaidītu, atzītos un vēl vairāk - uzklausītu atzīšanās un redzētu visādus mazus naktstaurus cilvēku vēderos. jā vēderos. šodien man viena kolēēge teica, ka man ir raksturīga spēcīga intuīcija, kas arī var sāpināt,. jo cfiti jau to nesaprot un turpina burbulēt, bet es jau nojaušu. labi, tas ir par citu tēmu, bet es nojaušu arī tauriņus. kā latvijā rudens, tā par mani nolaižas priekšnojautas |
|
|