| |
[Oct. 21st, 2006|01:16 pm] |
sarīvēju sieru, līdz ar īgni sirdi ija jāsecina, ka maizes jau nav daudz, bet tā, kas ir - nav piemērota siermaizu cepšanai, proti, tā ir rupjmaize. saskumu un nolēmu parakāties pa diezgan pārpildīto ledusskapi, līdz atradu tādus buržuju ēdienus kā mazsālītu lasi un nēģus želejā. līdz ar to - sāku arī izgaisināt domu par to, ka man šodien būtu jāiet uz darbu. nē, es palikšu skaistajā mikrorajonā, lasīšhu aristokrātisku literatūru, ar aristokrātisku skatu aizlīdīšu uz tirgu, kur izvēlēšos dabīgākās pārtikas lietas un izmisīgi pirkšu gailenes. izmisīgi - jo tās skaita savas pēdējās dieniņas uz šīs zemes šogad.
vēl es varu painformēt, ka vakar beidzot biju aizstaigājusi uz dažiem Rīgas klubiem. Man kā kompleksainai būtnei tas bija diezgan svarīgi. pirms tam arī sirsnīgi pasēdējām pie kamīna ar madaru, citiem kolēģiem, vienu Saeimas deputātu un lauri no jaunā laika.
nu jā, izlokot nēģu atliekas no mana šķīvja, secinu, ka man apkārt ir tik inčīgi cilvēki, ka žēl, ka dienā ir tikai 24 stundas un, ka cilvēka ķermeņa iespējas ir ierobežotas |
|
|