| |
[Sep. 25th, 2006|09:20 pm] |
Mana mamma ir īsta bagātniece, jo iešķieba man naudiņas mobilajam telefonam, tagad es priecājos par tādām tīri materiālām lietām, un vienlaicīgi skumstu, ka nēus jauka attaisnojuma tam, ka mani nevar sazvanīt.
Runājot par manu ģimeni, tad jāatzīst, ka mēs ar māsu vakar nonācām pie secinājuma, ka esam intelektuāļu ģimenes, jo mums visās vietās mētājas grāmatas nevis kaut kādas pudeles, un,ja nu ir pudeles, tad tīri simboliski un noteikti - smalkas pudeles, kas vēl vairāk pasvītro mūsu intelektuālo būtību. Netabildāms šajā skaisti uzburtajā idillē ir jautājums, kāpēc tēvs, kuram ir 2 augstākās izglītības un viena no tām iegūta piedevām vēl ar zelta medaļu komplektā, kāpēc viņš uz māsa rokas uzrakstījis vārdu - dirsa? ģimene tomēr, lai arī dažbrīd neizskaidrojamu aktivitāšu lauks, tomēr mīļa. tas nav tā kā saskarties ar stulbu un ietiepīgu nepateicību, kas pat par pasaules algu neder. visvairāk man nepatīk konkētais nepateicīgais elements, kurš ir nepateicīgs, jo apvainojies, nepateicīgs, jo piezemēts, nepateiccīgs, jo aizspriedumains. |
|
|