| |
[Sep. 11th, 2006|09:34 am] |
biju iedomājusies, ka šis mēnesis būs stresa pārpilns, jo tomēr mēnesi pirms ".." un te viesiem tas ir ļoti svarīgi. biju sagatavojusoes uzņemt daudz negācijas, dzirdēt klaigāšanas un citas ar stresa izpausmēm saistītas lietas, taču tā vietā saskaros ar smaidiem, uzmundrinājumiem un laba vēlējumiem.
vakar nolēmu pievērsties kino. septembris esot kino mēnesis, tā saka tie, kas diktē kultūras prakses vadlīnijas latvijā. tā kā ir svarīgi atsaukties uz autoritātēm, tad es cenšos arī tam sekot. vakar biju uz intensīvo filmu Smalkā mīlas māksla, pirms tam iedziļinājos visādos stāstos par grūto dzīvi (piem Dienas, 9.09.2006 nummura 3. lapas raksts par keksu, kas it kā nogalinājis savu sievu un abus dēlus) - tas Tev nav 6dienas vakaros skatīties Pelnrušķītes stāstu. Tā visa rezultātā es nonāku pie kaut kādas paradoksālas neskaidrības - ja publikajā mediju telpā nemitīgi parādās stāti par to, ka dzīve nav rožu dārzs, tad kāpēc man apkārt sēž, pretī skrien un visādos pārpildītos bāros dirn leknas rozes?
bet, atgriežoties pie kino, aiciniet viens otru uz kino, uz BRīvdabas muzeju vai apskatīt Rīgas molus. viss notiek arī ārpus darba, dzīvokļiem un mīļākajām ieskrietuvēm |
|
|