| |
[Sep. 2nd, 2006|10:47 pm] |
vakar noreibu no aizmiršanās, nē, nenoribu un neaizmirsos, bet ti tuvu, ka vēl joprojām skudriņas skrien.
- jā, nē, jā, nē, mēs itkā abi mirkšķinam acis, bet mēģinam būt pareizi. sieva un bērns un man - pareizās dzīves uzstādījums.`jā, nē, jā, nē, bet tās sajūtas, kad abiem gribās, bet tomēr saņemamies...tik dzīvas, pilnasinīgas. adrenalīns. |
|
|