| |
[Aug. 30th, 2006|07:08 pm] |
šorīt ļoti negribīgi iekāpu autobusā liepāja - rīga, jo zināju, līdz ar durvju aizvēršanos, lēnām arī visādos atmiņu skapjos jāsteidz krāmēt mana vasara.
patiesībā vēl jopprojām gribētu atrasties kādā latvijas nostūrī un nemitīgi meklēt romatisko. Romatiska ir rīta migla uz ceļiem, kad jābrauc ar riteni, romantiskas ir mazās kurzmes pilsētas un latgales sādžas, kurās mīt vairs tikai atmiņas par cilvēku tuvumu. Romantiska ir Daugavpils, kur jāsajūtas kā ārzemēs (pat briselē latviešu valodu var dzirdēt vairāk). romantiska ir tuvuma jušana, bet nepieskaršanās.
lai nu kā, man patiesi ir sajūta, ka esmu šo vasaru izdzīvojusi un izgaršojusi, un tā visa rezultātā, neesmu pazaudējusi pašcieņu. |
|
|