| |
[Jun. 16th, 2006|02:29 pm] |
būtu jokaini, piemēram, atkal sākt rakstīt - mīļā dienasgrāmata, šodien man gāja tā un tā un manai sirsniņai atkal šitā. man tādas dienenes ir saglabājušās, un, lasot, atklājas tik daudz un dažādas sarmītes, gluži kā Tu nelasītu grāmatu par savu, bet gan par citu dzīvēm.
šodien esmu tik atbildīga,tāpēc neciešu stulbumu un ietiepību, kas visus manus mazos un lielos centienus sabradā krupju pēdām. esmu arī ļeņina sieva, kas jaunībā skaista, bet beigu beigās sadeg. bet mani mierina tās dažas stundas, kuru dēļ var teikt, ka dzīve ir dzīvošanas vērta. es nemirkšķinu acis un baudu mirkļa burvību. tā lūk.
ja par tradicionālo atskaiti, tas šodien izskatos salīdzinoši neglīta, bet labošos |
|
|