| |
[Jun. 11th, 2006|04:19 pm] |
esmu tik ļoti sajūsminājusies kā mazs bērs par manu vasaras balkānu tūri. tā būs ilgi meklētā izraušanās no tā, kur man vajag uz turieni, kur man vajag.
mums pat vēl nav nojausmas, kur iekļūsim. ogligātie punkti ir Soloniki (māsas vēlme) un Atēnas (mana vēlme), taču labā vilcinu satiksme un vienotā balkānu biļete mums neliek neko plānot. tikpat labi varam ierasties maķedonijā, turcijā, jaundibinātajā melnkalnē vai horvātijā. mēs nestaigāsim tradicionālās tūristu takas, bet meklēsim dažādus sākumus - eiropas sākumu, dievu sākumu, mīlestības sākumu. man nav ne mazākās šaubas, ka tas meklējams tagadējās grieķijas, mazliet turcijas un mazliet irākas teritorijā. lai neskumtu, ņemšu līdzi latviešu mūziku un klausīšos kādā vientuļā pludmalē, pieslēgšu starptautisko pieslēgumu, un celšu tikai tos dažus zvanus, ko pa īstam vēlēšos vai vajadzēs. būšu iedomīga un priecīga kā bērns. iemācīšos orientēties, lai varētu kaut kā līdzīnāies manai lauku kaimieņienei ievai rukšānei, kas tagad kļuvusi par pasaules čempioni orientēšanās sportā.
brīvdienās pabiju vecrīgā (kāds pārsteigums) un laukos. vecrīga šoreiz ir jauko sarunu vieta, ivars ir tik forši rūpīgs, ka man jāsāk piekrist anetes spriedumiem par viņa rūpību, ko es pati dažārt negribot esmu apšaubījusi. laikam iesitu kasparam, jo viņš bija deģīts diezgan, lamājos uz gunāru un smaidīju. domājām par elīnu kolāti un agnesi tomiņu-somiņu. savukārt, sējas pagasts pārsteidz ar katru gadu jo skaitāk kļūstošo sējas skolu. es būtu piecīga uztaisīt tur kaut kādas sporta spēles, pilnīgi žēl, ka šogad jābrauc uz kaut kādu neizteiksmīgo bauskas rajonu. |
|
|