| |
[Feb. 22nd, 2006|10:35 pm] |
sirdspuktu attālumā nolaižas pašapziņa. man liekas, ka, ja ir tā, ka var dzirdēt Tavus sirdpukstus, tad vajag vai nu lielu pašapziņu (lai būtu kaila viņa priekšā) vai nu tās arī nav. Ja dzīve ir putns un mēs katrs - vēja pūsts zars, tad pašapziņa ir tā koka sula, kas ļauj nesalūzt. Kaut tik tas putns nolaiztos tieši uz mana zara!
- Cik gan maza ir tā robeža starp lielo pašapziņu (gudrību) un tās neesamību -, viņš teica un savāca lūzušu žagaru kaudzi |
|
|