| |
[Feb. 19th, 2006|01:48 pm] |
es iemacijos slēpot. pirms tam domāju, ka mani ziemas prieki neskar, ka tas nav priekš manis un man tas riebjas. bet nē, vajag tikai būt centīgama, lai iemācītos, un tad var arī lidot ar atplestiem spārniem, kā jau putnienei pienākas. tagad gaidu atkal dienu, kad varēšu laisties lejā pa kalnu ar atplestām rokām. man ļoti patīk tā sajūta, kad sniegs sitās sejā.
bet tagad sūdzība. man ļoti ribjas, ka cilvēki nespēj just kopīgu atbildību. viss. ka tikai savas personīgās lietas vai personīgās atbildības sfēras izskatītos spīdoši, pārējais ir otršķīrīgi. Ziniet ko man tagad par to gribas teikt - ejiet ēst rīsus. |
|
|