| |
[Nov. 26th, 2005|03:55 pm] |
Es ierakstīju garu penteri, bet tas pazuda. Jo man daždien ir stulbs i-nets.
Gribēju tikai pateikt, ka šodien esmu ļoti skaista un mani brauks fotogrāfēt Dienas žurnālists Kalns. Viņš būšot tikai T-kreklā. |
|
|
| |
[Nov. 26th, 2005|04:20 pm] |
Mna nepatīk, ka man Ciba rādās ar mazajiem burtiem.
Tātad tagad būs sūdzība. Man vajadzētu arī adresātu. Pagaidām nav.
Man sāp vēders. Jau 3 dienas. Ko tas varētu nozīmēt? Dedzinoša sajūta ap diafragmu. Tas laika saucas kunģa rajons. es negribu nekādas kobras. Arī tad, ja tā ir mīlīgā Bērnu slimnīca. Tad man ir jāraud. Dažbrīd man uzmetas karsoņi. Nepatīk slimnīcas, jo tur pret cilvēkiem neizturas kā cilvēkiem. Vienreiz man šuva pieri. Tante šuva, neko nepaskaidrojot. Rokas smaržoja pēc cigaretēm. Blaku stāvēja viņas brūtgāns, kas smirdēja un viņa pļāpāja, itkā starp citu, šuva man pieri. Pirms tam, nebrīdinot, sapotēja pieri. Jums patīk, ka ne no sā ne no tā acij tuvojas liela izmēra adata. Raudāju. Viņa ņirgājās. Tagad redziet, cik man grūta dzīve.
Vēl aizvien nevaru sagaidīt to fotogrāfu. Ne jau katru dienu es esmu tik skaista. Vakar arī biju skaista. Tiesa, tikai pēc tam, kad pie manis bija paciemojies frizieris.
Secināju, ka daudz kas slēpjas apakšbiksēs. |
|
|