| |
[Nov. 17th, 2005|11:32 pm] |
|
aizved mani uz konfekšu veikalu. bet Tu tikai soli banānus un banānus. nu labi, var arī banānus, man jau tās konfektes tā, man vairāk Tu. bet arī no tā nekā. njā, un tad, kad es gribu aiziet, Tu tomēr soli man tās konfektes, bet man jau saldumi tā ne sevišķi. kāpēc tad tas konfekšu veikals. ne jau tāpēc, ka ir tāda lēta dziesma. tā vienkārši iegriba. tie naktstauriņi jau cilvēku sirdīs ne veikalos. sirdis nocietinātas māju pamatos kā ziedonim. lai tiktu klāt, jānoārda viss nams. vai Tu ļausi to noārdīt vai noārdīsi pats? un es par sirdīm un naktstauriņiem, bet Tev atkal banāni, banāni. varbūt šī vienkārši ir atkal kāda lēta dziesma par nesatikšanos? |
|
|