| |
[Oct. 1st, 2005|10:57 am] |
šodien ir viena no tām reajām sestdienām, kad varu piecelties, kad gribu, nav nekādu ieprikšē`jās nakts saguruma pazīmju. Lasu grāmatu un mēģinu sev apkārt radīt skaistu vidi. Runājot par skaistajām vidēm, tad es sapņoju (pēdējā laikā man ir sapņi, ko atceros), ka kāds virtuvē ir uztaisijis remontu un pēc remonta ieejot savā mīļākajā zonā šajā dzīvoklī, ieraugu, ka tur ir kaut kāds murgs - veca padomju plīts un tie tradicionāile baltie,brūnie skapīši, kas agrāk bija visās mājās, balti emaljēta izlietne. Mes ar māsu sākumā pieklājīgi klusējam, jo kāds taču ir izremontējis virtuvi, ielikot tur drošvien savus līdzekļus. Un tad mēs lēnām sākam secināt, ka pirms tam viss bija daudz, daudz reizes labāk, līdz ar to - kāpēc tas stulbais remonts. Gribam atpakaļ savu izlietni. Nu lūk, un tad šorīr es sāku domāt par tiem remontiem, ka dažkārt cenšamies nobrucināt to, kas jau ir, jo ir stilīgi mainīties. Mainīšana pat vairs nav mērķis, bet līdzeklis, tāds savdabīgs lifestyle, bet beigu galā - nonāc pie tukšuma, sasistas siles. Gluži kā elīnas un sarmīte atgriežas virtuvē pie tās stulbās izlienes, kas ik palaikam jāpieskata no rūsas rašāsnās iepējām, pie virtuves, kurā atgriežas tarakāni.
Nu jā, bet sapņus pie malas. Man šodien liekas, ka lai gamn esmu tiko piecēlusies, visi apkārt vēl guļ, tāpēc izmantošu mirkli klusuma, kamēr pasaule sāk man gāzties virsū, jā un vienkārši to izmantošu. Tagad manā priekšā ir vēlme uztaisīt zupu un Vailda "Doriana Greja ģīmetne"
p.s. Jūs zinat, kā sākās 1. Pasaules karš? Atnāca džeks vārdā Princips, jo viņam bija principi, satika Franci un teica:
"Hi, Frannz! By, Franz!" |
|
|
| |
[Oct. 1st, 2005|05:00 pm] |
|
Tā. Mums ar Aneti Konsti ir milzīga apņemšanās - draugiem.lv šodien izveidojām Domubiedru grupu - Kārlis Ulmanis (sadaļā zem Sabiedrība&politika). Mērķis ir pārspēt TPJO, kas pagaidām ir pirmā. Tiesa, tas ir diezgan jocīgi,ka mums ir tāds mērķis, jo mēs taču pašas visu laiku esam prponējušas tpjo, un es 178 reizes visiem esmu kladzinājusi, ka tur jāiesaistās, bet tagad...mēs ironizējajm pašas sevi. Kārlis Ulmanis taču ir jāpielūdz dienu un nakti. Un mūsu klubiņā ir arī pavisam īsts Kārlis Ulmanis. |
|
|