| |
[Sep. 19th, 2005|11:07 am] |
man tomēr patīk, ka es tupu savā sulā, un ka maniem draugiem ir vairāk kā deviņu klašu izglītība. Var strīdēties ar cilvēkiem, kam ir cits viedoklis, bet nav jēgas strīdēties ar cilvēkiem, kas galīgi nesaprot. Biju sestdien dzimšanas dienā, kur tādas sajūtas man radīja aktīvākie kadri. Neskatoties uz to, pozicionējos tā, ka man pašai ir mīļi un silti. Uzcepu kādas 40 vistu kājas. Vistu kājas ir mans nedēļas nogales ēdiens nummur viens.
- Sarmīt, ja mēs nopirksim kaut kādas vistu kājas, Tu uzcepsi?
Un tā mēs lauku mājās, kas izskatās pēc Brīvdabas muzeja, uz mazas, romantiskas plītiņas šmorējam vistu kājas kā laukos. Romantiski ir arī smalcināt piparus pašiem ar piestu, tā ka mazajā lauku virtuvē, blakus kaltētu ziedu smaržai, virmo tiko smalcinātu piparu smarša. Tas ir pavisam citādāk, kā pašiem nopirkt smalcinātus piparus. Romantiski ir arī visiem kopā rādīt mēnesim dibenus. Mazliet kutelīgāk ir spēlēt "teātros", kur vari būt gan aktieris, gan pēc laika režisors. Mums ir dzimusi jauna spēle.
Tad vēl secināju, ka vislabākais pasākuma dalībnieku skaists ir ne vairāk ne mazāk kā 5 cilvēki. Tad ir iespējams izdarīt tā, lai visi justos labi, jo ir iespējams parūpēties, tapat ir iespējams izdarīt tā, lai pats justos labi. Man patīk redzēt atkal un atkal vienas un tās pašas sejas |
|
|