| |
[Aug. 2nd, 2005|09:32 am] |
iedavām Spraidžīgajam ar friku svas draugu paroles, lai mums uztaisa pārsteigumiņus, un paskat, frikai ir daudz maz gaumīga bilde, bet man kaut kāds fermas iemītnieks. mēs it kā vienojāmies, ka nedēļu šitā jāiztur, es nezinu, vai ar šādu bildi tas būs iespējams. un tagad mana porfila statistika aug ar joni. pilnīgi pat kauns saķl palikt.
portams, ka mēs atkal esam vislabākie draugi. šoreiz nezvanam, bet tiek domātas kaut kādas galīgi udmjas īsenes, ko itkā kāds ir sūtījis, bet itkā nav. vislabāk man patika īsene gunim un līgai amatai.
sapratām, ka esam kropļi - garš vīrietis, resna mīkstā un līkkājjains šizofrēniķis. kopā varam darīt lielas lietas, kopā mūs nevienam neuzveikt. mēs, protams, ka esam vislabākie draugi.
bet, ko man darīt ar to savu šausmīgo profilu?
brencis izdomāja arī dažādas spēles. piemēram, spēle "Jaunajos viļņos", viņš, potams, ka tēloja intaru busuli. tas spēle "Un tā radās tas" Nu Jūs taču visi zinat. ir uz zemes zaļš maiss, atnāk meitene, uzvelk maisu galvā, un tā radās kolibrī |
|
|