|
[Jul. 27th, 2005|10:20 am] |
vasara kļūst jau tik skaista ka kļūst jau sāpīga tik pati par sevi skaista sava un nepiekāpīga
rauj puķes, cik gribi nekā dabūt, nekā nevar dabūt vienkārši - stāvi un smejies un vasaras vidū jābūt
jālīgo ar to kopā un prom jāiet reizē citādi viss iznāk sāpīgi un izliekas nepareizi
iet vasara pāri tik skaisti bail iedomāt nedrīkst no malas skatīties jābūt, cik var, tuvu klāt
jābūt tik muļķiem, tik mīļiem tik viegli kā divas smilgas citādi - apkārt ilgas sāpes un ilgas /Im. Ziedonis/ |
|
|