| |
[Dec. 29th, 2004|09:31 pm] |
šodien atkal domāju par visādām sazvērestības teorijām. nu lūk, bija Ziemassvētki, visi stresinieki (tie, kas rada stresu) kaut kur pa malām, bet tagad viss atkal savās - vecajās sliedēs un stresiņš ar atpakaļ. Es negribu ticēt tam, ko es tagad domāju. Es gribu būt paredzama un tagad - vairāk kā jelkad - rīkoties racionāli, taču es šaubos vai tas būs iespējams.
vakar bija beidzot kāda sakarīga un normāli argumentēta saruna par to, kāpēc man nav jāuzņemās tā atbildība un ko es eju. Sākumā dusmas, bet nu tagad uz to visu jau var paskatīties citādāk, varbūt tiešām nospļauties un vairāk domāt par sevi?
-bet, sarma, ja Tu tā darīsi, Tev būs daudz vairāk plusu, nekā kandidējot?
-bet ko darīt, ja tur ir mana puse no sirds?
nu kapēc viss notiek tā kā notiek? lēnām kaut kas no manis pazūd, saplīst tere pere. Kāpēc viss notiek tik netaisnīgi?
es negribu nekādu jauno gadu, negribu neko, gribu izlekt un neatgriezties |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2004|10:25 pm] |
|
ledusskapī tup garneles un es sevo moku, cenšoties pusvienpadsmitos vakarā atturēties no ēšanas! |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2004|11:15 pm] |
|
kāpēc neviens draugs neko neraksta? A? Ko lai es tagad komentēju? A nuka ieraksties kaut ko! |
|
|