Nu lūk, man svētdienas rīts neierasti agrs, šķiet kādos septiņos izvēlos no gultas "Bajāros", jo viens no 2 autobusiem uz Rīgu iet tiesī tikos, cikos iet.

Vecmāmiņas dzimene bija kā vienmēr, tikai tusiņš beidzās ātrāk, un atceros, ka agrāk tika iztukšotas vairāk pudeles alkohola, kad istabu lēnām piepieldīja zīmīgais aromāts. Taču viss pārējais savās vietās, Ilga un stāsti par to, kurš ar kuru salaiž (tipa - bieži piestaigā pie tās un tās).

Ilga: Modri, Tu tak tur dzīvo, saki, vai viņš bieži pie viņas piestaigā?

Modris: Kas? Nezinu, es jau neskatos un mani neinteresē!

Ilga: Nu kā neinteresē, stāsti!

Tad vēl noskaidroju, ka Sējā ir liela fobija no Murjāņu tilta, pēdējā laikā tur daudz avārijas un vairāki bojā gājušie. Līdz ar to - jāplāno, kā tikt uz Rīgu, varbūt jābrauc līdz Siguldas tiltam, vai jābrauc pa Via Baltica.

un vēl, kaķu sastāvā atkal izmaiņas, kaķene ir pazudusi, toties jauns kaķēns, kas izskatās ļoti inteliģents un kulturāls.

Un visbeidzot, jāmēģina atmosties, sagrabināt pēdējos santīmus un doties uz Ķīpsalas  izstādi!

laikam tomēr palikšu mājās, mokve ir ļoti negribīgs kaut kur doties, bet viena negribu. Tāpēc ņemšu priekšā Adorno un mācīšos rītdienas semināram, ja slinkums no stūra neuzklups:)

Vai kāds nezin, kur ir mana atslēga?