| |
[Oct. 30th, 2004|12:47 pm] |
-Vai Tu gadījumā nezini, kur ir mans vīrs?
-Tu tikai nesaki manai sievai, ka mani šovakar satiki!
Un piektdiena turpina savu piektdienas dabu.
Māsa prasa, ko es tajā cālī daru, tas viņu darot aizdomīgu. Cālis ir mežonīgi smeldzīga vide - labākā vieta socioloģijas un psiholoģijas eksperimentiem. Ne velti, to skata visādu talk-show veidotāju, lai dabūtu kārtējos stāstus un upurus saviem raidījumiem. Un tikmēr sievietes stāsta stāstus, ka vīrs atkal palaidis rokas, ka nenāk mājās, ka cita, ka nedrīkst vakaros iziet no mājas. Un aiziet nevar, jo nav jau kur. Un tai pat laikā vīru mājās sagaida katru dienu arvien garlaicīgāka būtne. Jo, ja nav nekā jauna, tad vairs ar nav nekā interesanta!
Nu lūk, man radies iespaids, ka liela, ja ne lielākā daļa Latvijas ģimeņu ir nelaimīgas. un tie, kuru nevar atļauties, arī nevar to pārtraukt:
sarma - nu kāpēc Tu nevari to izbeigt? saki, čau un viss!
viņa - kur lai es eju? par kādu naudu lai es dzīvoju?
Kā likums, šīm sievietēm nav augstākās izglītības, vai ar viņas darba apritē nav bijušas diezgan ilgu laiku, līdz ar to - vairs nav konkurētspējīgas.
Viss ir risināms, bet ja negrib? Tāda sajūta, ka sadomazohisms ir jaunākā mode:"redziet cik man grūti, un es to paciešu un visu mūžu pacietīšu".
Un tikmēr es svinu piektdienu ar vīrieti, kura sieva arī negrib neko mainīt un ar viņas top lietu kladīte ir sadomazohisms |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2004|05:18 pm] |
tik ļoti gribās desu maizi, nu ar tādu īstu desu, kādu reti kur tirgo. īstā rupjmaize man jau ir, bet kut lai dabū īsto desu?
gribās smaržas un krāsas. jo atkal tās svina debesis man uzkritušas. nezinu, ka šito ziemu pārcietīšu, ka svins jau tik ātri virsū. pat piecelties vairs lāga nevar, prasās vitamīnus un sauli |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2004|08:41 pm] |
|
Cik nepatīkami, ka nevar tikt ārā no mājām, jo visas bikses vai nu netīras vai slapjas, jo tiko izmazgātas. nekas neatliek, kā palikt mājās. |
|
|