| par Zaglību |
Aug. 20th, 2009|01:42 pm |
Nekad mūžā neesmu atļāvusies „nokačāt” kādu filmu. Vienmēr pērku glīti iepakotus DVD, vidēji viena filma izmaksā 5 Ls. Tā man sakrājusies glīta mīļāko filmu kaudzīte, kas tagad gan būs atkal jāpapildina, jo esmu atklājusi plašāku horizontu gnod.net. Mājas mēdz skanēt zagta mūzika, taču to mēs arī tā saucam – par mūzikas zagšanu. Nekādu pārmetumu citiem. Taču izbrīna, ka aizvien ir cilvēki, kuri uzskata, ka mūzikas, kino, tekstu „kačāšana” nav zagšana, ka līdz ko autors izlaidis darbu no savām rokām, tam vairs nav nekādas daļas – mākslas darbs dzīvo pats savu dzīvi. Māksla piederot tautai? Muļķības!
Nav arī brīnums, ka šādos apstākļos uzrodas tādi Dimiteri, kas par autortiesībām atceras vien gadījumos, kad pašam jāsaņem honorāriņš - http://www.satori.lv/blogs/12/Nils_Sakss |
|