|
Apr. 15th, 2008|11:58 pm |
un tā iemīlēšanās sajūta nepazūd. sēdu un domāju, kad iestāsies parastā -ikdienišķā attiecību fāzē, bet tā vietā manas domas aizvien vairāk un vairāk ap Tevi virpinās. Šodien Tu raudāji par sīkumiem, un asaras manās ačtelēs spulgo un pil uz klaviatūras. ES dažkārt cenšos izdomāt visādus teorētiskus iemeslus, kāpēc šīs attiecības kādreiz beigsies, kāpēc pārries un vēl daudzus kāpēc, bet tas ir tīri teorētiksi un sekundes desmitdaļas no mūsu kopējā laika, jo lielāko daļū aizņem ilgošanās vai kopā būšana. Šodien man viens aizdomīgs draugs uzdeva jautājumu - vai mēs gadījumā nedzīvojām kopā? Un, lai gan šeit ir tikai visādi mani krēmi, zeķes un māju drēbes, jā, mēs dzīvojam kopā - visur -Rīgā, Mūrjāņos un visādos skolu ekskursiju variantos.
ES ilgojos pēc bērna un katru vakaru saldenas tabletes malkoju tikai domājot par to, ka viņš ir par jaunu, lai iemantotu bērnu. Mīlu. |
|