|
Dec. 2nd, 2004|09:22 pm |
Šodien jūtos mazliet kā māte - uzņemties atbildību, parūpēties utt., tere-pere.
Tad vēl manī ir mazliet svinīguma, jo rozes un šampanietis ir šīs dienas vārdi un lietas.
Mazliet ironijas, jo šodien atkal darbā cilvēks, kas nu galīgi nav savā vietā, un ielikts, lai nebūtu, kas kladzina.
Mazliet svētku sajūtas, jo rīt braucu uz Kuldīgu, kas kļūs oranža, jo oranža.
Un vēl mazliet azarta, jo šis nu ir brīdis, kas jaunieši atkal var darīt visādas dullības, jo vecie jau vairs tā nevar. Nešaubies ne mirkli, bet tomēr šaubies! Nešaubies, lai nepazaudētu, šaubies, lai nesamuhļētos! Nu lūk, izdarīsim visādas dullības, un pēc tam uzrakstīšu! |
|