šķiet ka pēdējas dienas manu garastāvokli spēj sajāt viss kam vien nav slinkums.

to laika tautas vārdiem var saukt par- viss riebjas un ir apnicis.

visvairāk jau mēs pašas.
to laikam jau vaŗeut dēvēt par dzīves mirkli- kad vajag šo mīlīgo restartu.

uzlaist pasauli gaisaaa. >.<

cilveciiga emociju cuuciba. ble.

nomoda jau vairak ka diennakti, bet vel uz kajam.

kā jau atminamies pēc trim negulētēma naktīm sarkanvins aizmiga gaitenī stāvus.

labrit mazā!

Mjau.


tiik daudz kluseet.

es gribu melnus matus. bet s-viinam nav jegas kraasot koa tik timšu , pēc mēneša atkal būtu- es gribu sarkanus....

salīmēju 20 mini kociņus maketam. mmm jūtos gandarīti. taga tik jamajie japataisa kuplāki un jāapzaļumo. un kāds kaifs ir mīcīt karsto līmi. x)

šis mehaniskais brīnums mani iedzis kapa vai vismaz pie sirmiem matiem gan. x.O
jaiet slidot miliishi.

gleznoju uz palodzes. sniegpārslas sveicinās.
dīviana sajūta galva.
pēc morāles un prāta error vēl joprojām dzirdu tā atbalsis.

esmu nikna. niknaniknanikna. nikan.nikannikanikannikanniknanikna.

mooralais sabrukums. te un tagad.

bez komeetas šeit ir garlaicigi.

sniegs ak ja

muRrrRRR

referāts par parketu.
mīlīši nav nekā garlaicīgāka.

tā mums nav ūdens. yesss. vecrīga ir ģeniāla.

manjakaali gribu Lotr.skatiities.

tik nevaru sanjemties.

p.s. moraalais sviestc.

*punkts*

i hate this place
universitates peedeeja lekcija sodien.

esam gulējusi varbūt kadas stundas 4 varbut mazliet vairāk.

sasodītie arhitekti visu vienmēr dara pēdējā naktī.

cik briesmīgs emociju murskulis kaklā tup.

un nevienm nevajadzīgas atmiņas te pat pa istabu staigā.

lai tās sodības vienreiz vācas prom. !

rakstu rindiņas par narkomāniem un lietu.