negribas darīt, to , kas ir pienākumos rakstīts un jādara.
jācer uz jelkādu labu rītdienas noslēgumu.
nespēju izprast kā šī viena vienīgā iestāde spēj mani pamodināt visas iespējamas fobijas, kuras tik reti uzpeld saprāta virsējos ūdeņos.


un vēl jāsamierinās ar domu un vārdu verbālo caureju šovakar.

jācer uz miegu un jāatvaira tas. jo tas sasodīti pretīgais zīmētais resnais eņģelītis liks man domāt, ka 5 stāva palodzes nav nemaz tik augstas kā gribētos, vai vismaz tik nedrošas. kamēr citu sejas ēnas uz citām lapām uzrunā mani daudzkārt vairāk par to, kas papīra IR jāiegravē.

saņemies, mīļā.