sarkanvins
04 Janvāris 2011 @ 00:56
vieglprātīgs errors  
pārgurums un nekādas cerības uz miegu.

nezinu kurā stūrī lai lien ar šo bezcerības sajūtu un vel pie tam ka tā ir nevis morala ar koa ta kā esmu iemācījusies sadzīvot, bet gan pilnīgi un galīgi fiziska. to kā izradās ir grūtak paciest.

šī būtu viena no burvīgam atziņām par to cik vienkārši un jauki būtu dzīvot vienam- dzert, kad gribi , nekur nej , kad gribi, ej gulēt kad gribi, ēd kad gribi.

nenes nekādu atbildību, kā tikai un vienīgi par sevi.un ispējam par to kas ar laiku saks satigāt pa tavu leduskapi, pēc pārak ilgasd prombūtnes vai vnk piemirstas ieskatīšanās tajā. par kafijas krūzi, kas aizmirsta uz palodzes laika gaitā sāk audzēt sevī dzīvību. ak, jā dzert kafijum kad gribi. bojāt vselību smēķējot. sasodītākāis ir tas, ka mans prāts šomirkli ir spējīgs domāt tikai un vienīgi par nogurumu. tas ir sasodīti kaitinoši. jūties novecojis. lai gan tāds ne tuvu neesi.
 
 
mēs esam:: tired
 
 
sarkanvins
04 Janvāris 2011 @ 20:24
 
Man has the right to love as he will
Take your fill and will of love as you will
When, where and with whom you will
 
 
mēs esam:: annoyed
 
 
sarkanvins
04 Janvāris 2011 @ 22:55
 
piebeidzam no jaunā gada palikušo šapmi.
pfeee. ee.je.

kapēc vakaros vnm jāmocās ar ļooti nejēdzīgu garastāvokli?

ir gulētas kādas 4 stundas(pirmstam uzrakstīju dienas- neatteiktos ,zaķīši)

tad nu tā cilvēka morāle ir pilnīgākais idiotisms. ir grūti parakstīt,ja domas pārklājas, lien laukā viena virs otras un sajaucas saplūst un apvienojas, sadalās sastrīdās un vispar dodas uz eelli.