neesmu šodien no mājas arā rādījusies. tikai tagad dienas beigās spēju to nobaudīt, kamēr visu dienu centos sameklēt iemeslu lai dotos laukā. uzradās mirklis un vēlmē aizbēgt.
aizkļuvu līz grāmatnīcai un tur mani gaidīja jaukākais šīs dienas pārsteigums un notikums. vnk vārdiem neaprakstāmi skaista klade.
lai gan rīta cēliens bija- nu kā lai saka salīdzinoši neparasts.
nav velmes komunicēt un vispār šodien kaut koa iesākt. bet mugurā jau baksta plenēra deadline- 5 oktobris tā sasodītā skate kurā man nav koa radīt un tā vien liekas arī nebūs koa radīt.

esmu vēl neziņā kur palikšu vai turpināšu mitināties- te vai atgriezīšos grāvī.
kaut kāds stulbs b*eeee mani pārņēmis- te un tagad.